Pie rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa ciemos

Vairāk foto šeit

Ir 2. decembra vakars. Tikko esmu atgriezusies no “Brakiem”. Šogad patiesi balta un dziļa ziema visā Latvijā, kaut gan Blaumaņzemē vienmēr ziema ir tāda, kādas nav nekur citur Latvijā. Īpaša. Manas acis mirdz, jo citādi nemaz nevar būt. No jaukiem pasākumiem atgriežoties, acīs vienmēr prieka dzirkstelītes lēkā.

Vai varat iedomāties, ka mani skolēni jau 19. reizi katru gadu piedalās Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas radošo darbu konkursā? Jau 19 gadus tiekam labāko skaitā un esam uzaicināti uz Ērgļiem!?

Nu jau tā kļuvusi par tradīciju – katru gadu ierasties „Brakos”, kur mūs laipni sagaida, cienā ar siltu tēju un pīrāgiem. Ikreiz dodamies pie R. Blaumaņa uz viņa atdusas vietu Ērgļu kapu kalnā, nesam viņam svecītes un klusībā pateicamies par dāvāto veiksmi konkursā. Tad dodamies uz Ērgļu saieta namu, kur notiek dažādas radošās darbnīcas skolēniem un laureātu apbalvošanas pasākums. It kā viss tik pierasts. Viss atkārtojas, bet katru gadu tas ir citādāk. Tās ir lietas, kas atkārtojas, bet nekad neapnīk.

Šogad konkursā piedalījās 147 skolēni no visas Latvijas. No visiem novadiem. No lielākām un mazākām skolām. No tālām, ļoti tālām un pavisam tuvām vietām. No Ogresgala pamatskolas konkursā piedalījās seši skolēni. Uz apbalvošanas pasākumu tika uzaicināti 5 skolēni. No manas Ogresgala pamatskolas ATZINĪBAS saņēma 8. klases skolnieces Ieva Kerna un Ieva Ēķe (Ieva Ēķe saņēma arī žūrijas specbalvu), kā arī 7. klases skolniece Sigija Kalniņa un 7. klases skolnieks Dāvids Šaršūns. VEICINĀŠANAS BALVU saņēma 7. klases skolniece Līga Uzuliņa. Skolēni rakstīja domrakstus par tēmu „Par velti nekas netop dots un darīts” (R. Blaumanis “Velniņi”) un “Ja es dzīvotu R. Blaumaņa laikā”. Labi vārdi, dzeja, dziesmas un dāvanas… Aplausi un smiekli. Smaidīgi cilvēki. Un ļoti, ļoti daudz pozitīvu emociju piepildīja visu lielo Ērgļu saieta nama zāli. Bet citādi nemaz nevarēja būt, jo pasākumu vadīja Dailes teātra aktieris Gundars Silakaktiņš – izcils vadītājs vārda tiešākajā nozīmē.

„Mans ieradums ir krietnam cilvēkam ātri sniegt roku pretī, vienalga, kur to atrodu,” mājupbraucot atcerējos vārdus, ko reiz rakstījis Rūdolfs Blaumanis. Domāju, ja vien tagad tas būtu iespējams un rakstnieks atrastos mūsu vidū, viņš katram no mums pasniegtu roku. Jo visi, kas 2. decembrī mēroja ceļu uz „Brakiem” un Ērgļiem, taču bija krietni un labi cilvēki. Garā lieli cilvēki. Viņš noteikti sniegtu roku visiem, kas palīdzēja nokļūt uz pasākumu – skolotājiem, šoferiem un skolēnu vecākiem. Sniegtu roku pasākuma vadītājiem, organizatoriem, sponsoriem, visiem viesmīlīgajiem un čaklajiem darbarūķiem.

Savā vārdā lielu paldies saku savai Ogresgala pamatskolas kolēģei Anitai Gutānei un visbrīnišķīgākajam šoferītim (vismaz Ogres novadā noteikti) Jānim Tošenam.

Kā mums izdodas jau 19 gadus tikt uz šādu pasākumu? Laikam tāpēc, ka protu mazliet burties – ēdu Blaumaņmaizi, dzeru kafiju no krūzītēm ar „Braku” simboliku, „Braku” muzejā dzeru tēju, kurai piemīt īpaša burvība, jo visas zālītes savāktas „Braku” apkaimē, aiznesu Rūdolfam Blaumanim īpašas svecītes un nolieku viņa atdusas vietā, pieburu veiksmi… Noticējāt? Bet, ja nopietni, tad Rūdolfs Blaumanis ir jāmīl. Tieši tik vienkārši. Tas arī viss mans noslēpums.

Savos iespaidos par Ērgļos un “Brakos” pavadītu dienu dalījās Ogresgala pamatskolas latviešu valodas un literatūras, un teātra mākslas skolotāja Ruta Skrebele