Pie rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa ciemos

Vairāk foto šeit

Ir lietas, ko nevar ielikt e-pasta vēlējumā vai vēstulē. Nevar ielikt to sajūtu, vārdos neaprakstāmo. Nevar ielikt dziesmu, kura izskan tai brīdī un paliek sirdī. Dziļi, dziļi un ilgi. Nevar ielikt smieklus, siltus vārdus un priecīgus acu skatus par atkalsatikšanos. Nevar ielikt. Nu nekādi nevar. Jo to var tikai piedzīvot. Sajust. Saglabāt atmiņā. Tāds ir ikgadējais pasākums Ērgļos, kuru organizē R. Blaumaņa memoriālais  muzejs “Braki” sadarbībā ar biedrību „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”. Tās sajūtas nevar ielikt e-pasta vēstulē, jo tās ir pārāk siltas un mīļas un nepieņem nevienas vēstuļkastītes izmēru.

Tāpēc par pasākumu varu tikai pastāstīt.

R. Blaumaņa literārās prēmijas konkurss skolu jaunatnei notiek jau 18. gadu. Atsaucība ir ļoti liela. Tajā piedalās skolēni no visas Latvijas. Šogad konkursā piedalījās 175 skolēni.

3. decembrī Ērgļu saieta namā notika noslēguma pasākums. No Ogresgala pamatskolas uz šo pasākumu tika uzaicināts 9. klases skolnieks Valdis Celmiņš, kurš rakstīja domrakstu par tematu “Man tuva cilvēka stāsts par satikšanos ar R. Blaumaņa grāmatām.” Valdis rakstīja par savu vecmāmiņu, par to, kā viņa iepazinusi rakstnieka daiļradi. Ieskatam mazs fragments no Valda domraksta:

“Mana ome zināja dažus rakstniekus, kā Viljamu Šekspīru, Astridu Lindgrēni, Imantu Ziedoni, taču viņas uzmanību piesaistīja grāmata, kura nez kāpēc bija ielikta papīra maisiņā. Ome izņēma grāmatu. R. Blaumanis “Nāves ēnā”. Manai omei bija 11 gadi, kad viņa pirmo reizi iepazinās ar Rūdolfa Blaumaņa darbiem. “Nāves ēnā” ome paņēma un aiznesa uz savu istabu. Lasīja to gan dienas gaismā, gan sveču spozmē nakts melnumā. Kad ome, izlasījusi grāmatu, devās uz skolu un stāstīja par to stundā, viņas skolotājs bija ļoti lielā šokā, jo vēl nebija piedzīvojis, ka 11 gadu vecs bērns lasa tik nopietnu grāmatu. Kopš tā laika mana ome iemīlēja Rūdolfa Blaumaņa grāmatas”.

No rīta bija iespēja ciemoties “Braku” muzejā, tad doties uz Ērgļu saieta namu, kurā varēja darboties radošajās darbnīcās un kafejnīcā baudīt K. Liģeres gardās kūkas.

Apbalvošanas pasākumu vadīja Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs. Mūsu Valdis Celmiņš saņēma Atzinību. Vēl dāvanu maisiņā bija grāmata un īpašais, speciāli šim pasākumam veidotais, “Braku” kalendārs. Un vēl… Dziemas un laba vēlējumi.

“Brakos” vienmēr ir sniegs. Ērgļos vienmēr ir silti, jo svinam mirkli. Tieši tāpat kā to izdziedāja aktieris Juris Hiršs dziesmā, ko veltīja visiem dalībniekiem un viesiem. Dziesmas melodiju un vārdus sacerējis pats aktieris, būdams vēl bērns.

• Pelēki, drēgni vakari aizsnieg ar pūkainu sniegu,
• Koki aizslīd gar ietvēm uz garu un baltu miegu.
• Koki top skaisti un domīgi tāpēc vien,
• Ka tik rāmi snieg.
• Brīdi apklustiet, apturiet mašīnas!
• Tikai bērni drīkst priecīgi kliegt.
• Tās ir bērnu un koku dienas,
• Balts brīnums no debesīm krīt.
• Brīdi sviniet, pirms steigā un motoriem
• Melnā putrā tos savandiet.
• Pelēki, drēgni vakari aizsnieg ar pūkainu sniegu,
• Koki aizslīd gar ietvēm uz garu un baltu miegu.”

Paldies goda viesiem, kuri uzrunāja jauniešus un teica viņiem labus un dzīves gudrus vārdus!  Pateicība žūrijai un pasākuma atbalstītājiem! Paldies mūsu šoferītim Jānim Tošēnam!

Valdi Celmiņ, mēs ar tevi lepojamies!

Pasākuma nobeigumā visi kopā dziedājām “Pie Dieviņa gari galdi” un nolēmām satikties atkal. Nu jau 19. konkursā.