Attālinātās mācīšanās atziņu konkurss “Mācos pats”!

Vairāk foto šeit

Skolēni tika aicināti piedalīties konkursā, kuru organizēja vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” , atbalstīja – Izglītības un zinātnes ministrija. Galvenais uzdevums bija dalīties atziņās un pārdomās par attālināto mācīšanos, akcentējot gan izaicinājumus, gan ieguvumus. Konkurss palīdzēja izzināt skolēnu sajūtas un noskaņojumu.

Visi 6.klases skolēni rakstīja domrakstu „Mācos pats!” Konkursā piedalījās 6. klases skolēni :Mikus Miķelis Saulītis, Kirills Ivanovs, Ralfs Paklons un Gabriels Dairis Kriškāns. Viņi  saņēma Goda rakstu par piedalīšanos. Mūsu skolēnu atziņas.

„Nekad nebiju domājis ,ka būs tāda situācija kāda ir pašlaik. Tagad ir skaidrs, ka pats esi atbildīgs par savu darbu un rīcību. Esmu iemācījies organizēt savu laiku. No  stundām man ļoti patīk matemātikas tiešsaistes stundas.

„Jūtos daudz labāk, nekā katru dienu mācoties skolā. Jauki, ka nav jāiet un skolu un es varu ilgāk pagulēt, ka varu pats saplānot savu dienu un pats izvēlēties, ko šodien mācīšos, nevis kā skolā pēc stundu saraksta. Sāku dienu ar vismīļākajām stundām un pabeidzu ar tām stundām, kuras man nepatīk. Katru dienu cenšos turēties pie viena un tā paša plāna. Vakaros laiku pavadu kopā ar ģimeni.” (Kirills)

„Man šķiet, ka visu laiku ir brīvlaiks, jo es esmu mājās tajās dienās, kad notiek mācības. Manā dienas režīmā visvieglākais ir piecelties un aiziet gulēt, bet visgrūtāk ir pieķerties mācībām un izpildīt dienas darbus. Man vispār nepatīk mācīties no mājām, jo tas ir grūti un labāk ir mācīties ar citiem klātienē.” (Gabriels )

„Vai tiešām atkal būs attālinātas mācības? Es ļoti negribēju būt atkal ieslodzīta mājās. Šis laiks priekš manis ir īsts pārbaudījums, jo jācīnās pašai ar sevi, ar savām emocijām. Man pietrūkst skolas ikdienas ritma, pulciņu. Šis laiks atņem spēkus, visi kļuvuši nervozāki, neiecietīgi, nespēj savaldīt savas emocijas. Viens labums šajā laikā ir – esmu sākusi lasīt grāmatas. Es gribu, lai šis murgs ātrāk beidzas, gribu satikt draugus, skolotājus un iet uz skolu, lai atgriežas viss kā iepriekš.” (Anete)

„Šajā laikā es atklāju, ka tad, kad saņemos, varu izdarīt daudz vairāk nekā domāju. Man  skolotājas ļoti cenšas palīdzēt. Es gribu tikties ar klasesbiedriem, pastāstīt kā man klājas un uzzināt par viņiem. ” (Līva)

„Man mācīties attālināti patīk tādēļ, ka mājās neviens netraucē, var palūgt palīdzību kādam no ģimenes. Mācoties pats, es internetā atrodu daudz noderīgu informāciju. Es priecājos, ka man tagad sanāk vairāk laika pavadīt ar ģimeni un ir iespēja biežāk iziet ārā svaigā gaisā. Grūtāk man iet ar sava mācību darba organizēšanu. Daži skolotāji jautā bērniem, vai tiešām ir tik grūti izpildīt darbu. Tad ir sajūta, ka viņi nezina, ka mums ir arī citi priekšmeti, kuros daudz jāstrādā. ”(Mikus)

„Es atceros, ka sākumā man likās forši, ka var ilgāk pagulēt, kad nav jādodas uz skolu, bet es nevarēju turēt līdzi. Tev pašam jāseko līdzi saviem darbiem, jāapmeklē tiešsaistes stundas. Nu mēs stundās piedalāmies datoros, un uz tāfeli skatāmies caur ekrāniem. Man ir žēl, ka vīrusa dēļ nevar satikties ar draugiem, bet eksistē vecāki, ar kuriem var visu ko sarunāt. Īpaši es vēlos pateikt paldies skolotājiem. ,jo viņi ziedo savu laiku mums, lai  ir pēc iespējas vieglāk mācīties.” (Ralfs)

Sagatavoja skolotāja Anita Gutāne