Pētnieks no Latvijas pastāsta par pieredzi Antarktīdā

Vairāk foto šeit

18.februārī skolā viesojās ģeologs Kristaps Lamsters un pastāstīja par savu pieredzi Antarktīdā. Ekspedīcijā viņš devās kopā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pasniedzējiem un pētniekiem Māri Krievkalnu un Jāni Karušu. Tā līdz šim ir latviešu pirmā ekspedīcija uz Antarktīdu. Pētnieki veica ģeofizikālus mērījumus ledājos, apkārtnē, kur tie nav veikti. Ar ģeoradaru palīdzību tika noteikts ledus biezums un struktūra, lai varētu spriest, kādu iespaidu klimata pārmaiņas atstāj uz polārajiem apgabaliem. Latvijas komanda ieguvusi unikālu pieredzi, kā darboties arktiskajos apgabalos skarbos laika apstākļos. Ekspedīcija ilga divus mēnešus un  pētnieki tai gatavojušies četrus gadus, iepriekš pētot ledājus Islandē un Grenlandē.

K.Lamsters pastāstīja par nokļūšanu un dzīvi Antarktīdā – ceļš līdz Antarktīdas pussalai ilga nedēļu. Sākumā bija jānokļūst līdz Buenosairesai Dienvidamerikā ar kuģi. Jau turpceļš izvērties izaicinājumiem pilns- viļņu augstums bijis tik liels, ka lielākā daļa pasažieru bijuši spiest visu ceļu pavadīt kabīnē un cīnīties ar jūras slimību. Mūsu pētnieku ekipējums un aprīkojums aizņēmis piecas lielas somas, jo viss jāņem dubultā, ja nu kas saplīst. Tāpat  latviešiem lūgts ņemt līdzi kartupeļus, kāpostus, tomātus un gurķus, jo pētnieki galastacijā sen nav ēduši svaigus dārzeņus.

Dzīvošana Antarktīdā notika Vernadska polārstacijā, ko 90 to gadu sākumā  Ukraina par 1 britu mārciņu nopirka no Lielbritānijas. Pētījumu veikšanas laikā bija jāsastopas ar daudziem izaicinājumiem – līdz 35 kg smago aprīkojumu, fizisko un psiholoģisko noturību, gadījumu, kad, ledājus šķērsojot, saplīst dzelkšņi un dienas beigās kājas ir vienās tulznās un jāaptin ar līmlenti. Pētnieks pastāstīja interesantus atgadījumus no ikdienas dzīves, novērojumus par dzīvniekiem. Uzzinājām, ka pingvīni vienu reizi gadā maina kažoku un var būt gan pūkaini, gan savā ierastajā izskatā. Brīnījāmies, ka vietas, kur masveidā uzturas pingvīni ir sarkanā krāsā un kāpēc tas tā. Mums šķita, ka pingvīni ir tīrīgāki dzīvnieki. Interesanti bija uzzināt arī par kliju kaijām, jūras leopardiem, kas Antarktīdā ir pingvīnu un arī cilvēku ienaidnieki, jo prot peldēt ar ātrumu 50-60 km stundā, uzbrukt, sakost un sabojāt pētnieku laivas. Pētnieku darbu apgrūtināja ne tikai skarbie laika apstākļi, plaisas ledū, bet arī lapsas. Lai pasargātu pusdienām domāto ēdienu nācies pat aptuveni 20 minūtes no akmeņiem izveidot krāvumu, lai to paslēptu no nelūgtajām viešņām. Ilgstoši dzīvojot Antarktīdā, pētniekiem jāsastopas arī ar  dzeramā ūdens trūkumu, jo viss ēdiens un dzeramais ūdens tiek atvest uz vienu gadu.

Mēs uzzinājām arī, ka skaistajiem, jūrā peldošajiem  aisbergiem 1/9 daļa atrodas zem ūdens un tie ir ļoti nestabili, bīstami, jo var sadalīties.

Tikšanās laiks paskrēja nemanot, mēs uzzinājām daudz jauna. Tas bija aizraujoši!

Lai mājās pārvestie ledus un iežu paraugi  palīdz vairāk uzzināt par ledāju vēsturisko un iespējamo nākotnes  attīstību! Vēlam veiksmi Latvijas pētniekiem arī turpmāk!

Ceram tikties mūsu skolā arī turpmāk!

7.un 9. klases skolēni