Gandrīz decembra vidū, kad laiks ir vistumšākais un gaisā virmo Ziemassvētku noskaņa, sveču lukturīšiem apgaismota taciņa ved uz Ogresgala pamatskolu. 13. decembris – ļoti bagāta diena. Tā ir Lūcijas diena, kādam citam – dzimšanas diena, bet vēl kādam – jauks vakars Poētiskajā kafejnīcā. Šogad uz kafejnīcu izbaudīt skaistus mirkļus skolas direktore Skaidrīte Butāne uzaicinājusi mūsu skolēnu aktīvākos vecākus.
Šis ir steidzīgs un darbīgs laiks. Tāds laiks, kad bieži vien sarunu vietā izvēlamies saziņu sociālajos tīklos.
„Aiz Laika nav Laika,
tikai tukšums.
Laiks ir tepat –
manī, tevī, visapkārt.
Laiks esi tu. Laiks esmu es.
Bet – mums nav laika
dzīvot, runāt, būt.
Mums nav laika
pieskarties otram
kaut garāmskrejot,
jo – mēs esam nelaikā.
Ārpus Laika,” tā kādā no dzejoļiem mūs uzrunā rakstniece Dace Judina.
Esam bezgala priecīgi un gandarīti, ka Ogresgala pamatskolas Poētiskajā kafejnīcā viesojas rakstniece Dace Judina – Nīmane un komponists Arturs Nīmanis.
Kas ir Dace Judina? Rakstniece, žurnāliste, režisore, komponiste… Vēl ļoti gaiša, talantīga un dzīvesgudra sieviete, kas prot iededzināt prieka uguntiņas acīs, radīt gaismu dvēselē un siltumu sirdī. Daci Judinu nebaida ne daudzie kilometru simti, ne laika apstākļi, jo viņa brauc pie cilvēkiem. Parunāties. Padziedāt. Dace Judina dāvina iespēju ieskatīties acīs, pasmaidīt, baudīt kopābūšanas mirkli.
Vēl rakstniece dāvina savu laiku. Jo tā nav tikai viena vien stunda. Tās ir trīs, četras un vairāk stundas, jo, esot viņas pasākumos, laiks aizsteidzas nemanot.
Dace Judina dalās. Priekā un paveiktajā. Viņas pūrā pagaidām ir 15 grāmatas, bet drīz būs vēl divas. Viņa allaž prot pārsteigt ar kādu jaunu dziesmu, kuru pati komponējusi. Vēl viņa spēlē ģitāru un lieliski dzied…
Kas ir Arturs Nīmanis? Kā pati Dace Judina reiz rakstījusi – „kurzemnieks, tīrasiņu liepājnieks ar jūras vēju matos, sapņiem sirdī un mūziku pirkstgalos.” Es varu vien piebilst, ka Arturs Nīmanis ir komponists un dzejnieks. Viņa mūzika ir filozofiska un meditatīva. Artura Nīmaņa mūzika skan ikvienā pasākumā, kurā abi piedalās.
Mūsu Poētiskās kafejnīcas vakars sākas ar direktores pateicības vārdiem un mazām dāvaniņām skolēnu vecākiem, ar kopdziesmu „Daudz baltu dieniņu” visu kafejnīcas apmeklētāju izpildījumā, jo tieši 13. decembrī komponistam Arturam Nīmanim ir dzimšanas diena.
Un tad skaisti mirkļi vairāku stundu garumā. Neaprakstāmi mirkļi. Dzeja Daces Judinas un Artura Nīmaņa lasījumā, rakstnieces pašas sacerētās un mums zināmās kopā dziedamās dziesmas, sarunas par stiprajām dzimtām, neliels ieskats rakstnieces radītajā Latvijas simtgades romānu tetraloģijā, dažādi atjautības uzdevumi, mīklas, balvas… Pavisam nemanot skolas telpa piepildījusies ar gaismu, siltumu, mīļumu, kopābūšanas prieku.
Atmiņā palicis Daces Judinas teiktais: „ Kad tu atnāc, es aizeju. Kamēr es nāku, aizej tu. Tā mēs šurpnākam un promejam. Gadiem ilgi. Kā paralēlas taisnes ģeometrijas teorēmās. Kā taisnes, kas nekad nekrustojas. Teorijā. Dzīvē, par laimi, viss ir pavisam citādi – no mūsu sirds siltuma un elpas Laiktelpa izliecas, un šķietami nenotiekamais notiek. Vienkārši – notiek.
Un satiekas tie, kam jāsatiekas – īstajā laikā un vietā.”
Mēs satikāmies. Īstajā laikā. Vietā. Īstajā vakarā. Tagad, kā novēlēja mūsu skolas direktore Skaidrīte Butāne, visi esam kļuvuši miljonāri. Jo mums pieder miljons prieka mirkļu, kurus neviens nevar atņemt.