Tev, Rūdolf Blaumani!

Vairāk foto šeit

Ir 2018. gada 1. decembris, un es rakstu Tev vēstuli. Jā, jā, tieši Tev, Rūdolf Blaumani, rakstu! Nebrīnīšos, ja kāds nesapratnē raustīs plecus un brīnīsies: „Kā? Vēstules taču raksta dzīvajiem!” „Jā, dzīvajiem. Bet vai tad Blaumanis tāds nav? Viņš aizvien ir mūsu vidū, viņš ir MŪSĒJAIS. Viņš dzīvo un dzīvos mūsu domās un atmiņās. Pat pēc 100 un vairāk gadiem…” tāda būtu mana atbilde par Tevi, rakstniek, kādam steidzīgam un neticīgam lasītājam. Varbūt kādu citu šī vēstule kaut uz pāris minūtēm aizvedīs viesos pie Tevis uz Ērgļiem, uz Tavu Blaumaņzemi. Liks pakavēties pārdomās par Tevi vai kādu no Taviem darbiem, kaut varbūt tikai skolas laikā lasītiem.

Iztēlē redzu, kā Tu nolūkojies uz mums, uz saviem Ērgļiem. Un šoreiz tas nav svarīgi, no kurienes – vai no kāda mīksta, sniegota mākonīša ar sudraba maliņu, vai tepat no mums zināmā Ērgļu kapu kalna, kur atdusies. Redzu jau, kā šķelmīgi pasmaidi savās ūsās un Tavās acīs dzirkstī siltas prieka uguntiņas.

Nu jau 14. gadu pie Tevis dodas skolēni no visas Latvijas. Lai tas notiktu, Tu esi parūpējies par to, lai te, uz Zemes, tieši decembrī dodamies ciemos pie Tevis uz „Brakiem”.

Tev ir lieliski palīgi. Jau 14. reizi Ērgļu saieta namā R. Blaumaņa muzejs „Braki”, Ērgļu novada pašvaldība un biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” pulcē kopā skolēnus, viņu vecākus un skolotājus no visas Latvijas, lai svinīgā pasākumā pateiktos labākajiem Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas konkursa dalībniekiem.

Pavisam konkursā piedalījās 158 skolēni, no kuriem 76 skolēni tika uzaicināti uz šo pasākumu. Skolēni sabrauca no tuvām un tālām, un pavisam tālām vietām. Brauca no visiem novadiem. Pie Tevis brauca. Atkal šķelmīgi smaidi? Nu, smaidi vien.

Kā katru gadu „Brakos” ciemiņus gaidīja silta tēja un pīrāgi. Kāds bija iekūris lielo krāsni saimes istabā, kāds viesistabā spēlēja klavieres, kāds stāstīja par Tevi. Rakstniek, laikā, kad dzīvoji Tu, Latvijas kā valsts vēl nebija. Šogad nosvinējām Latvijas simtgadi. (Jā, jā, domās jau redzu Tevi smīnam ūsās, jo Tu par Latviju esi daudz vecāks!). Tavā viesistabā „Brakos” bija Latvijas karte, kur katrs skolēns pielika mazu zīmīti, no kuras Latvijas vietas ieradies.

Vēl izstaigājām „Braku” pagalmu, aizbridām līdz zibensšķeltajam akmenim, līdz skulptūrai „Edgars”, ielīdām rijā, cerībā satikt kādu velniņu, izstaigājām saimniecības ēkas, aizgājām līdz pirtiņai. Tavas „Rozes mātei” arī šoreiz bija apsnigušas, jo Tu kārtējo reizi, domādams par ciemiņiem, parūpējies, lai sniega sega ir nedaudz biezāka, nekā citviet Latvijā.

Pie Tevis aizgājām. Aiznesām Tev svecītes. Lillā esot adventes laika krāsa, tāpēc šoreiz mūsu svecītes Tev tieši šādā krāsā. Zini, šogad Tavā radošo darbu konkursā no manas skolas, t. i., Ogresgala pamatskolas, piedalījās tikai zēni. Zinu, ka tas Tevi ļoti iepriecinās. Ja godīgi, tad mani arī.

Ērgļu saieta namā gan radošās darbnīcas, gan skolēnu apbalvošana. Šogad kā balvu saņēmām Tavu „Blaumaņu dzimtas koku”. Tu jau zini, ka viss sākas kaut kur… tālā, tālā senatnē. Sākas ar vecvecākiem, vecākiem, mums. Tavs sākums ir Tavi vecvecāki, Tavi vecāki – Matīss un Karlīne. Vislielākais paldies viņiem par Tevi, par to, ka viņi laida Tevi pasaulē. Jo, ja Tevis nebūtu, nebūtu arī Tavu darbu. He, droši vien atkal smīni savās ūsās, jo jūs tur, augšā, droši vien ne sliktāk jūtaties, kā mēs te, uz Zemes. Tev droši vien ir savējo domubiedru pulciņš tur, augšā.

Pasākumu vadīja aktrise Zane Daudziņa, skaistus vārdus skolēniem (Tev arī) veltīja klātesošie – žūrija, Tava muzeja vadītāja Zinta Saulīte, Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un pasākuma īpašie viesi. No Ogresgala pamatskolas Atzinības tika pasniegtas 7. klases skolniekam Aigaram Rutkam un 9. klases skolniekam Henrikam Garokalnam.

Paldies Tev, Rūdolf Blaumani! Nu, Tu jau saproti, par ko. Vēl gribu teikt savu paldies arī mūsu skolas direktorei Skaidrītei Butānei, kas parūpējās par to, lai mēs pie Tevis aizbrauktu. Sirdspaldies mūsu brīnišķīgajam šoferītim Albīnam Maksimam, kas nenobijās no Ērgļu ceļu līkločiem un atpakaļceļā uznākušā sniegputeņa.

Ar to arī mana vēstule galā. Gribas tikai piebilst , ka Tu, Rūdolf Blaumani, mums esi un būsi vajadzīgs. Vienmēr. Pat pēc simts un vairāk gadiem.

Ogresgala pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Skrebele